19/01/10
***19:55. Ah, cik labi ir apsēsties! Tā, tik tālu tā kā būtu. Bērns jau guļ ( Rū tas ir diezgan neraksturīgi. Vēl nav pat astoņi vakarā, bet razbainieks jau guļ!) Taisni neticas! Diez, tas uz nakti vai būs vēl augšā!?! Ja arī celsies, tas varētu būt uz kādiem 23:00, kad Cienītais nāks mājās. Tad Rū gribēs pienu. Ūdens būs atdzisis un maisījumu varēs dabūt gatavu 2 minūtēs.
***Tā! Kas man tagad bija jādara? Vienmēr, kad Rū guļ, es nevaru atcerēties, ko gribēju noteikti izdarīt. Midzinot puiku, galvā jau tapa plāns – uztaisīt vakariņas, pabarot suni, izmazgāt matus ( pēdējā laikā atkrīt, jo ar slapjiem, pinkām līdzīgiem matiem pa māju man staigāt netīk, bet no fēna rūkoņas Rū var pamosties un to nu es nekādā ziņā negribu! Midzināšanai veltīts pārāk daudz pūļu, lai nieka rūcoša ierīce spētu manu labi aizmigušo bērnu pamodināt. Nē, sausi mati NAV to vērti. Tātad matu mazgāšana, kamēr Rū guļ, atkrīt).
***20:02. Labi, aši pārbaudīšu e-pastus, draugus,cāli. Ja nu ir kas jauns. Nav. Nu labi. Pagaidām nevienam neesmu vajadzīga. Žēl. Tālāk. Gribas ēst. Vēsie kartupeļi ir gana labi. Neiešu jau tagad sildīt! Tukšais vēders ņems pa labu arī vēsu ēdienu. Nav jau pirmā reize.
***Suns. Atkal tās spalvas! Nu un tad! Izslaucīšu virtuvi. Tikai vēlāk. Tagad kājās tāds nogurums.
*** Joprojām brīnos, kā Rū tik ātri aizmiga. Temperatūra nav, jau izmērīju. Nez kāpēc man vienmēr liekas, vai tik viņam nav temperatūra. Cienītais saka, ka pa daudz uztraucos. Njā, šajā jautājumā viņam ir taisnība ( tikai šajā, vismaz pagaidām). Bet, ja jau viņš kā vīriešu kārtas pārstāvis to visu spēj tvert mierīgāk ( viss – nauda, bērns, suns, krīze, bezmiegs, pustukšs ledusskapis, radi), tad es tā nevaru! Un arī nevajag! Jāsāk tak beidzot sevi novērtēt! Esmu tāda, kāda esmu! Nu vismaz šobrīd.
***Labi, atkal novirzījos no domas. Suns grib ēst. Labi, iedošu frikadeļu zupu! Bāc! Tā tak vēl jāvāra! Pareizi! Manas smadzenes sāk palikt gausākas. 12h ņemšanās ar 9,7 mēnešu vecu bērnu spēj manu uztveri mazliet gausināt. Zupu vārīšu pēc kāda laika. Tagad man ir slinkums jeb laiks sev. Tēja, internets, šokolādes končas. Man jau nav nevienam jāsaka, ka tā, ko pašreiz stūķēju aiz vaiga, ir kāda 10. Man garšo!
***20:10. Cienītais mājās būs pēc stundām divām. Jāpaspēj līdz tam izvārīt zupu, pusi no tās atdzesēt sunim, izslaucīt virtuvi, ielikt veļu mazgāties, noskatīties ziņas, uztaisīt manikīru, izdomāt ko rīt vilkt sev un Rū. Pēdējais liekas vissarežģītākais. Rīt tak ir bēbju tussiņš! Mēs ar Rū vēl neesam bijuši. Lai gan mašīna, kas mūs aizvestu, sarunāta, joprojām nezinu, vai brauksim. Man tā krāmēšanās, steigšanās, mājas novākšana suņa vajadzībām mūsu prombūtnes laikā šķiet pārāk sarežģīta. Stop! Es tak solījos beigt uzvesties kā tāda vecmeita! Mēs brauksim un viss! Nav ko sēdēt visu laiku mājās! Gan jau nekādu vīrusu Rū nesaķers ( pa tiem vīrusiem man ir apmātība! Cienītais saka, ka es esmu nenormāli bailīga. Nu jā. Bet ja nu saķers.. Labi, labi, jau klusēju! Nesaķers! Mēs brauksim! Nu vismaz es tā mēģināšu domāt).
*** Tātad! Ak, pareizi, zupa! Vēl var nevārīt. Ā, pareizi! Atcerējos lietu, par ko jāpalielās Cienītajam, kad atnāks mājās! Es tak šodien atklāju Rū midzināšanas tehniku „Bērns aizmieg 10 min bez ņerkstēšanas!” Turot šo rokās un staigājos pa istabu šurpu turpu, sāku čukstus stāstīt pašizdomātu pasaku! Reizēm gan sapinos notikumu attīstībā par lācīti Bruno, viņa vecākiem un citiem meža zvēriem, bet laikam jau nekas traks, jo Rū beigās iemiga. Un manas rokas no turēšanas vēl spēja kustēt un kājas nebija krampjos. Tātad – stratēģija pareiza! Cerams, ka nostrādās arī turpmāk. Ļoti ceru, ka tā nav sakritība tīram dibenam, pilnam vēderam ar kartupeļu/ķirbju biezeni un miega peļu armijai. Ļoti ceru.
*** Au, sāp mugura. Ai, nekas. Tā, kur es paliku! Tā, rācija klusē, tātad bērns guļ! Ak, kā man tīk šī iekārta! Lai gan pirkām to tāpēc, lai es ik pa 10 min nevirinātu durvis, lai zināt, vai bērns tik tiešām guļ, es to daru tik un tā. Atšķirība – tagad to es darbu reizi stundā. Zinu, ka paranoiski, bet vismaz man sirds mierīga! Un varbūtība, ka viņš pamodīsies no durvju virināšanas, tātad samazinās pa 6 reizēm, ja mana matemātiskā domāšana neklibo.
*** Eu, jāiet skatīties Panorāma. Savādāk Cienītais domā, ka man neinteresē, kas notiek valstī. Interesē jau, bet vēl vairāk man interesē tīrs bērna dibens, stabils Rū miegs un svaigi biezeņi. Un tas viss jau 10. mēnesi pēc kārtas! Un labākais ir tas, ka šis viss man ļoti patīk! Pa pamperiem, biezeņiem, pudelīšu cenām un citām ar Rū saistītām lietām varētu runāt stundām. Labi, ka rīt tas tusiņš, vismaz būs vēl aptuveni 9 tādas kā es. J
*** Viss, tagad gan pietiks! Es tikai fiksi tos dr.lv, cāli, gmailu un eju skatīties Tv.
*** Forša tomēr tā mammas dzīve. Bet slikti, ka Latvijā tagad krīze. Viss, eju barot suni. Nē, vispirms tomēr vārīt zupu.
