Vot šitā gan!

Kādēl gan visi vēlas savus biznesus? Man domāt tādēl, ka :
1. nebūs jāklausa priekšnieks, jo boss būsi tu pats;
2. nebūs stulbi kolēģi, jo būsi tikai tu pats;
3. būs BAIGĀ nauda, jo tas tak būs tavs bizness,
4. varēsi justies PĀRĀKS par visiem pārējiem...

Man domāt - baigās muļķības!
Jo lielāks priekšnieks, jo lielāka atbildība.
Jo lielāka atbildība, jo mazāk miega.
Jo mazāk miega, jo biežāk jāiet pie ārsta.

Ne visiem ir lemts būt par priekšniekiem.
Labi, kā tā.
Viens būs superīgs komandētājs, bet slikts izpildītājs.
Komandētājs bez izpildītāja tālu netiks.
Lielāka māka ir būt gudram izpildītājām ar Savu galvu, nevis švakam komandētājam ar citu galvu. ;)

Labi izpildot, krājam zināšanas un māku. Slikti komandējot nekrājam neko, ja neskaita parādus, kredītus un cilvēkus, kuri tevi nesveicina.

Katram jāatrod sava īstā loma - Komandētājs, Izpildītājs vai ... tikai novērotājs ;)

Piektdiena!

Eu, šodien feina diena!

Drīz jātin makšķere! jāaiziet ciemos pie Gerdas :) Jāizdomā, ko darīt ar ķirbuli.
a) taisīt zapti;
b) cept maizi;
c) taisīt zapti un cept maizi;
d) marinēt kubiņos.

Un vēl es gribu aiziet uz parku un savākt lapas. Lai foršāk.

Auksti!

Br, man atkal ir auksti. Darbā nekurina, mājās ar vēl nekurina. Brrrrr...

Vispār viss ir forši. Tēja garda, viss notiek un beidzot ir tāda laba sajūta. Tāda vienmēr parādās tikai pēc kāda laika, sākot ko jaunu un pilnīgi no nulles.

Gribu iemācīties adīt. Labi, ātri, kvalitatīvi. Vēl gribu saprast, kā komunicēt ar uz skapjaugšas nolikto šujmašīnu. Un vēl es beidzot gribu iemarinēt ķirbjus.

Hmm. kas vēl? saulīti dikti silda. Paliek siltāks. Forši!

Atta!

Dievinu!

Agros oktobra rītus, kad, izejot laukā, mazliet jānodrebinās, zods jāpaslēpj šallē. Pa ielām skrejoši cilvēki, rīta saule tik silta. Kūpoša kafija. Mmmm. Dievinu!

Rudens man saistās arī ar Aneti. Superīgi, ka tieši šodien viņa man atrakstīja! :) Būs jāsarunā kāda tēja. Anet!? :)

Maize un zapte

Labs rīts!
Forša diena!

Vakar cepu maizīti. Sanāca dikten garda. Un zapte ar labu labā!
Tāda forša sajūta, kad, ieejot virtuvē, smaržo pēc svaigi ceptas maizes un vēl svaigāk vārītas zaptes ;)

Taisnības meklējumos jeb skats no B puses

Tā, tā, tā. Labrīt.
Ilgi domāju, vai rakstīt. Tad domāju, kad rakstīt. Labi, ka ātrāk nerakstīju, savādāk viss man sakāmais būtu vai nu rupjš vai pārlieku emocionāls. Ir ceturtā diena kopš jaunas bildes ielikšanas daudzu cilvēku dzīvēs. Emocijas pārņēmis veselais saprāts un situācijas analīze. Šajās dienās esmu ar tik daudziem runājusi, sarakstījusies, spriedusi un tikusies. Ir daži secinājumi.
1. cilvēkiem vieglāk ir piekrist kādām viedokļu pusēm, tad justies apmierinātiem un TIK gudriem, nemaz nepainteresējoties par citām viedokļu pusēm.
2. savs viedoklis ir kas ārkārtējs. Šī īpašība piemīt ļoti mazam skaitam cilvēku.
3. tauta ir bailīga. un ietekmējama.
4. lieliski darbojas "sabojātais telefons". Bauma nr. 1 + bauma nr.2 + bauma nr. 10007 = nepatiesība nr 1., kuru tauta uzskata par patiesību nr. 1
5. laimīgi cilvēki citu dzīves nesabojā.
6. mēs bijām stipri un kopš 1dienas esam 100% stiprāki!
7. stiprie rūdās grūtībās! Paldies par problēmām, jo, tās risinot, esmu iepazinusi tik daudz labu cilvēku un ideju kā nekad agrāk!
8. Mēs vēlējāmies būt profesionāli, ar savu viedokli. Ar darbu. Mīļā tauta, nekas nav mainijies! mēs būsim tieši tādi paši, tikai vēl labāki! Mainot etiķeti, medus garša nemainās :)
9. Un tagad dažas patiesībiņas :) vismaz no puses B

a) mes nemēģinājām visu vasaru. Mēģinājām tad, kad bija jauniešu dziesmu un deju svētki.
b) mēs nekoncertējām visu vasaru. Tikai tad, kad bija jauniešu dziesmu un deju svētki.
c) mēs nebijām un neveidojām jaunu kolektīvu, kamēr bijām TIE.
d) jaunu kolektīvu mēs dibinājām 28.09.2010.
e) tagad gan mums ir jauns kolektīvs.
f) mēs vēlējāmies ne tikai smaidīt no skatuves, bet dāvāt smaidu bērniem slimnīcā. Tādēļ paši noorganizējām koncertus slimnīcā. To mēs nedarījām klusējot un aiz muguras. Žēl, ka citiem tas liekas šausmīgi nesmuki. Mums prieks, ka bērniem patika.
g) mēs iesaistījāmies labdarības projektos un esam par to lepni!
h) mums nevajaga skaļas uzslavas, pietiek ar pašu sirdsmieru!
i) mēs neliekuļojām un to nekad nedarīsim. Mēs nelieksim muguras, bet tās iztaisnosim. Mēs lepojamies ar sevi un draugiem sev apkārt! Mēs pasniegsim otram roku, kad vajadzēs pasargāt no kritiena, nevis paliksim "padeni". Mums nevajaga fanu pulkus, pietiek ar dažiem, kas stāvēs un kritīs par mums.
j) neveidosim politiku tur, kur bez tās var iztikt.
k) mēs nebaidāmies.
l) mūs iegrūda dubļos. Nu nekas! Piecēlāmies, viens otram notīrījām no drēbēm dubļus, pasmaidijām un ejam tālāk! un augstāk!
m) lai visiem veicas! žēl, ka naids tik daudziem bojā garastāvokli.
n) mes nemeklējam kara līniju un uz tās nestāvam. Ja citi vēlas karot - lūdzu! Karojiet ar pašu izraisītu dvēselas karu! esiet viens otram pretinieki! ja no tā paliek labāk!
o) mēs nevarot. Oui, kā varam! mums nesanākšot! oui, un kā vēl sanāks. Tiesa, ne uzreiz, bet sanāks. Mēs to nedarām spīta dēļ.
p) paldies par 1dienu, jo savādāk dzīvotu joprojām ilūzijās par kompromisiem, ilūzijās par šo un to!
r) kā man patīk lasīt pasakas! katrā pasakā kāda patiesība par tās sacerētāju!
Var jau visu cenzēt, var jau! Bet ir lietas, kas izcenzējas līdzi. un tās nu at-delītot nevarēs!

Lai vai kā - neviens nav ienaidnieks, visiem vēlo to labāko, visus sveicināšu un visiem vēlo sajust sirdsmieru!


Fū, ku labi palika ;)

Rudens tas pats, tikai pārdomas citas

Oui. Sen man vajadzēja pašai savu blogu. Tagad ir.
Emocijas no vakardienas norims, tad rakstīšu tālāk.

19.01.10

19/01/10

***19:55. Ah, cik labi ir apsēsties! Tā, tik tālu tā kā būtu. Bērns jau guļ ( Rū tas ir diezgan neraksturīgi. Vēl nav pat astoņi vakarā, bet razbainieks jau guļ!) Taisni neticas! Diez, tas uz nakti vai būs vēl augšā!?! Ja arī celsies, tas varētu būt uz kādiem 23:00, kad Cienītais nāks mājās. Tad Rū gribēs pienu. Ūdens būs atdzisis un maisījumu varēs dabūt gatavu 2 minūtēs.

***Tā! Kas man tagad bija jādara? Vienmēr, kad Rū guļ, es nevaru atcerēties, ko gribēju noteikti izdarīt. Midzinot puiku, galvā jau tapa plāns – uztaisīt vakariņas, pabarot suni, izmazgāt matus ( pēdējā laikā atkrīt, jo ar slapjiem, pinkām līdzīgiem matiem pa māju man staigāt netīk, bet no fēna rūkoņas Rū var pamosties un to nu es nekādā ziņā negribu! Midzināšanai veltīts pārāk daudz pūļu, lai nieka rūcoša ierīce spētu manu labi aizmigušo bērnu pamodināt. Nē, sausi mati NAV to vērti. Tātad matu mazgāšana, kamēr Rū guļ, atkrīt).

***20:02. Labi, aši pārbaudīšu e-pastus, draugus,cāli. Ja nu ir kas jauns. Nav. Nu labi. Pagaidām nevienam neesmu vajadzīga. Žēl. Tālāk. Gribas ēst. Vēsie kartupeļi ir gana labi. Neiešu jau tagad sildīt! Tukšais vēders ņems pa labu arī vēsu ēdienu. Nav jau pirmā reize.

***Suns. Atkal tās spalvas! Nu un tad! Izslaucīšu virtuvi. Tikai vēlāk. Tagad kājās tāds nogurums.

*** Joprojām brīnos, kā Rū tik ātri aizmiga. Temperatūra nav, jau izmērīju. Nez kāpēc man vienmēr liekas, vai tik viņam nav temperatūra. Cienītais saka, ka pa daudz uztraucos. Njā, šajā jautājumā viņam ir taisnība ( tikai šajā, vismaz pagaidām). Bet, ja jau viņš kā vīriešu kārtas pārstāvis to visu spēj tvert mierīgāk ( viss – nauda, bērns, suns, krīze, bezmiegs, pustukšs ledusskapis, radi), tad es tā nevaru! Un arī nevajag! Jāsāk tak beidzot sevi novērtēt! Esmu tāda, kāda esmu! Nu vismaz šobrīd.

***Labi, atkal novirzījos no domas. Suns grib ēst. Labi, iedošu frikadeļu zupu! Bāc! Tā tak vēl jāvāra! Pareizi! Manas smadzenes sāk palikt gausākas. 12h ņemšanās ar 9,7 mēnešu vecu bērnu spēj manu uztveri mazliet gausināt. Zupu vārīšu pēc kāda laika. Tagad man ir slinkums jeb laiks sev. Tēja, internets, šokolādes končas. Man jau nav nevienam jāsaka, ka tā, ko pašreiz stūķēju aiz vaiga, ir kāda 10. Man garšo!

***20:10. Cienītais mājās būs pēc stundām divām. Jāpaspēj līdz tam izvārīt zupu, pusi no tās atdzesēt sunim, izslaucīt virtuvi, ielikt veļu mazgāties, noskatīties ziņas, uztaisīt manikīru, izdomāt ko rīt vilkt sev un Rū. Pēdējais liekas vissarežģītākais. Rīt tak ir bēbju tussiņš! Mēs ar Rū vēl neesam bijuši. Lai gan mašīna, kas mūs aizvestu, sarunāta, joprojām nezinu, vai brauksim. Man tā krāmēšanās, steigšanās, mājas novākšana suņa vajadzībām mūsu prombūtnes laikā šķiet pārāk sarežģīta. Stop! Es tak solījos beigt uzvesties kā tāda vecmeita! Mēs brauksim un viss! Nav ko sēdēt visu laiku mājās! Gan jau nekādu vīrusu Rū nesaķers ( pa tiem vīrusiem man ir apmātība! Cienītais saka, ka es esmu nenormāli bailīga. Nu jā. Bet ja nu saķers.. Labi, labi, jau klusēju! Nesaķers! Mēs brauksim! Nu vismaz es tā mēģināšu domāt).

*** Tātad! Ak, pareizi, zupa! Vēl var nevārīt. Ā, pareizi! Atcerējos lietu, par ko jāpalielās Cienītajam, kad atnāks mājās! Es tak šodien atklāju Rū midzināšanas tehniku „Bērns aizmieg 10 min bez ņerkstēšanas!” Turot šo rokās un staigājos pa istabu šurpu turpu, sāku čukstus stāstīt pašizdomātu pasaku! Reizēm gan sapinos notikumu attīstībā par lācīti Bruno, viņa vecākiem un citiem meža zvēriem, bet laikam jau nekas traks, jo Rū beigās iemiga. Un manas rokas no turēšanas vēl spēja kustēt un kājas nebija krampjos. Tātad – stratēģija pareiza! Cerams, ka nostrādās arī turpmāk. Ļoti ceru, ka tā nav sakritība tīram dibenam, pilnam vēderam ar kartupeļu/ķirbju biezeni un miega peļu armijai. Ļoti ceru.

*** Au, sāp mugura. Ai, nekas. Tā, kur es paliku! Tā, rācija klusē, tātad bērns guļ! Ak, kā man tīk šī iekārta! Lai gan pirkām to tāpēc, lai es ik pa 10 min nevirinātu durvis, lai zināt, vai bērns tik tiešām guļ, es to daru tik un tā. Atšķirība – tagad to es darbu reizi stundā. Zinu, ka paranoiski, bet vismaz man sirds mierīga! Un varbūtība, ka viņš pamodīsies no durvju virināšanas, tātad samazinās pa 6 reizēm, ja mana matemātiskā domāšana neklibo.

*** Eu, jāiet skatīties Panorāma. Savādāk Cienītais domā, ka man neinteresē, kas notiek valstī. Interesē jau, bet vēl vairāk man interesē tīrs bērna dibens, stabils Rū miegs un svaigi biezeņi. Un tas viss jau 10. mēnesi pēc kārtas! Un labākais ir tas, ka šis viss man ļoti patīk! Pa pamperiem, biezeņiem, pudelīšu cenām un citām ar Rū saistītām lietām varētu runāt stundām. Labi, ka rīt tas tusiņš, vismaz būs vēl aptuveni 9 tādas kā es. J

*** Viss, tagad gan pietiks! Es tikai fiksi tos dr.lv, cāli, gmailu un eju skatīties Tv.

*** Forša tomēr tā mammas dzīve. Bet slikti, ka Latvijā tagad krīze. Viss, eju barot suni. Nē, vispirms tomēr vārīt zupu.